Somija noraida Krievijas prasības par NATO izstāšanos Ukrainas miera sarunās
Somija ir noraidījusi ziņojumus, ka Krievija ir pieprasījusi valstij izstāties no NATO, lai atrisinātu karu Ukrainā. Aizsardzības ministrs Antti Häkkänen paziņoja, ka Somijas dalība NATO nav apspriežama, un raksturoja paziņoto priekšlikumu kā nepieņemamu. Noraidījums seko ziņojumiem, ka Krievijas sarunu dalībnieki iesniedza neoficiālus priekšlikumus sarunu laikā, kas notika Abū Dabī 2026. gada 10. un 11. novembrī.
Ziņotie Krievijas priekšlikumi
Saskaņā ar Vācijas plašsaziņas līdzekļiem, Krievijas sarunu dalībnieku iesniegtie neoficiālie priekšlikumi ietvēra vairākas būtiskas teritoriālās un militārās prasības. Šajos priekšlikumos bija paredzēts, ka Krievija saglabā pašlaik okupētās Ukrainas teritorijas un iegūst kontroli pār visu Donbasa reģionu. Turklāt Krievijas priekšlikumos bija paredzēts demilitarizēt Ukrainas ostas, kas atrodas Odesā un Mikolajevā.
Ziņotās prasības attiecās arī uz kaimiņvalstu drošības pasākumiem. Krievija ir pieprasījusi aizliegt NATO militārās bāzes Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Turklāt Krievija ir ierosinājusi atsaukt savus kodolieročus no Baltkrievijas un atturēties no vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanas šajā valstī. Kamēr šīs detaļas parādījās no sarunām Abū Dabī, Kremlis ar pārstāvja Dmitrija Peskova starpniecību noliedza, ka Krievija būtu pieprasījusi Somijai atstāt NATO.
Ukrainas un ASV diplomātiskās atbildes
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pievērsās notiekošajām sarunām un plašākai drošības situācijai Eiropā. Prezidents Zelenskis brīdināja, ka Krievija nevar pieņemt lēmumus NATO dalībvalstu vārdā. Viņš arī paziņoja, ka prezidenta Vladimira Putina vēlme mainīt Eiropas robežas ir bīstama. Priekšsēdētājs Zeļenskis pauda bažas, ka ASV ierosinātā jaunā Eiropas drošības sistēma varētu būt bīstama.
Šīs diplomātiskās apspriedes notika vienlaikus ar augsta līmeņa sanāksmēm, kurās piedalījās ASV amatpersonas. Prezidents Zelenskis 2026. gada 14. novembrī Dublinā tikās ar Amerikas Savienoto Valstu sūtņiem Stīvs Vitkofs un Džēreds Kušners. Šīs sanāksmes notiek, kad starptautiskie dalībnieki mēģina orientēties Ukrainas konflikta sarežģījumos un no tā izrietošajās Eiropas drošības sistēmas pārmaiņās.
Somijas drošības konteksts
Somijas atteikšanās vienoties par alianses statusu ir saistīta ar paaugstinātām drošības prasībām pie tās austrumu robežas. Somijai ar Krieviju ir 1 340 km gara sauszemes robeža. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Somija 2023. gada aprīlī pievienojās NATO, lai stiprinātu valsts aizsardzību un reģionālo stabilitāti.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0